stâlpuleț
/stɨl.pu'leʦ/Etimologie
Din stâlp + sufixul -uleț.
Definiții
- stâlpișor.
Declinare
| Caz | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominativ-acuzativ | stâlpuleț | stâlpuleți |
| genitiv-dativ | stâlpulețului | stâlpuleților |
| vocativ | stâlpulețule | stâlpuleților |
| articulat | stâlpulețul | stâlpuleții |