bubiță
/bu'bi.ʦə/Etimologie
Din bubă + sufixul -iță.
Definiții
- bubuliță.
Declinare
| Caz | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominativ-acuzativ | bubiță | bubițe |
| genitiv-dativ | bubiței | bubițelor |
| vocativ | bubiță | bubițelor |
| articulat | bubița | bubițele |
Din bubă + sufixul -iță.
| Caz | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominativ-acuzativ | bubiță | bubițe |
| genitiv-dativ | bubiței | bubițelor |
| vocativ | bubiță | bubițelor |
| articulat | bubița | bubițele |
Conținut din ro.Wiktionary (CC BY-SA 4.0) · definiții originale DexGen (CC0) · Ghid de gramatică